atšauties
atšauties -šaujos, -šaujies, -šaujas, pag. -savos; refl.
1.parasti 3. pers. Pēkšņi, strauji atvērties (par durvīm, logu u. tml.).
PiemēriDurvis atšāvās vaļā.
2.sar. Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
Piemēri«Gan jau pa reizei atšaušos tēvocim līdzi tevi apciemot,» Ģirts sauca..
3.parasti 3. pers.; pareti Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
PiemēriSīka meitenīte, purinādama biželes, kas stāv atšāvušās, sauc..
4.novec. Atpūsties.
PiemēriPar laimi gadījās ozolu mežs, kur dzestrā ēnā varēja atšauties. Tā nu vīriņš apsēžas, noslauka sviedrus..
Avoti: 1. sējums