atšauties
atšauties -šaujos, -šaujies, -šaujas, pag. -savos; refl.
1.parasti 3. pers. Pēkšņi, strauji atvērties (par durvīm, logu u. tml.).
PiemēriDurvis atšāvās vaļā.
- Durvis atšāvās vaļā.
2.sar. Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
Piemēri«Gan jau pa reizei atšaušos tēvocim līdzi tevi apciemot,» Ģirts sauca..
- «Gan jau pa reizei atšaušos tēvocim līdzi tevi apciemot,» Ģirts sauca..
3.parasti 3. pers.; pareti Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
PiemēriSīka meitenīte, purinādama biželes, kas stāv atšāvušās, sauc..
- Sīka meitenīte, purinādama biželes, kas stāv atšāvušās, sauc..
- Priekšautiņa kabata bija pavisam atšāvusies, tik liels gabals [maizes] vēl tur bija iekšā.
4.novec. Atpūsties.
PiemēriPar laimi gadījās ozolu mežs, kur dzestrā ēnā varēja atšauties. Tā nu vīriņš apsēžas, noslauka sviedrus..
- Par laimi gadījās ozolu mežs, kur dzestrā ēnā varēja atšauties. Tā nu vīriņš apsēžas, noslauka sviedrus..
- Kad uz brīdi apturēja zirgu, lai tas.. drusku atšautos, es.. izsteberēju laukā, stīvs kā vecītis.
Avoti: 1. sējums