varonība
varonība -as, s.; parasti vsk.
1.Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
PiemēriPārcilvēciska varonība.
- Pārcilvēciska varonība.
- Dzimtenes aizstāvju varonība.
- Strēlnieku varonība kaujās.
- Tautas varonība.
- Varonība, glābjot zemestrīcē cietušos.
- ..ne jau katrs cilvēks grib sniegt palīdzību tam, kas atrodas bēdās vai nāves briesmās. Tas prasa laiku, risku un pašuzupurēšanos. Un tas prasa varonību. Bet.. ne jau visi ir tam sagatavoti.
- Ievainoti, asinīm pārplūzdami, viņi [kareivji] strādāja savu darbu. Beidzot pat ienaidnieku pārsteidza viņu varonība, un tas mitējās šaut.
- Ruta: Ja cīņai nav izredžu, tad arī varonībai nav jēgas.
- pārn. Ieskatos: bērzam nav galotnes, Bet - kāda dzīvotgriba! Tik spītīgi dzīvību sauļup nest - Tā ir jau varonība.
1.1.Drosme, drošsirdība.
Piemēri«..viņi par jums ņirgāsies - aha, toreiz puisis spēlēja varonību, bet, redz, kā tomēr nobijās!»
- «..viņi par jums ņirgāsies - aha, toreiz puisis spēlēja varonību, bet, redz, kā tomēr nobijās!»
1.2.Sevis, savu jūtu, sajūtu, vēlēšanos u. tml. pārvarēšana sarežģītā situācijā.
Piemēri..vēl varonība nozīmē cilvēka nepārtrauktu atteikšanos virkni.
- ..vēl varonība nozīmē cilvēka nepārtrauktu atteikšanos virkni.
- Viņiem [bērniem] tomēr tā bija varonība - pārspēt savas bailes..
- «Es iešu pajautāšu režisoram.» - «Varonība. Viņam šodien neesot izcili laba oma?»
Avoti: 8. sējums