uzjāt
uzjāt -jāju, -jāj, -jāj, pag. -jāju
1.intrans. Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzjāt pa krauju augšā.
- Uzjāt pa krauju augšā.
- Uzjāt uz tilta.
- Medību vecākais uzjāja pakalnā un vēlreiz notaurēja pulcēšanās signālu.
- Antiņš tieši tāpēc ir pārāks par citiem un spēj uzjāt stikla kalna galotnē, ka viņam ir vissiltākā sirds..
- Es uzjāju kalniņā, Pašā kalna galiņā.
2.intrans. Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
PiemēriAtceros ļaužu pūli pie stacijas. Puiku svilpšanu un policistus zirgos.. Metās bail, likās, ka tūliņ, tūliņ tev uzjās virsū..
- Atceros ļaužu pūli pie stacijas. Puiku svilpšanu un policistus zirgos.. Metās bail, likās, ka tūliņ, tūliņ tev uzjās virsū..
3.trans.; pareti Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
PiemēriBeidzot uzjāj vienu ķēniņa pili.
- Beidzot uzjāj vienu ķēniņa pili.
- Jāju dienu, jāju nakti, Neko labu neuzjāju.
Avoti: 8. sējums