uzjaukt
uzjaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
PiemēriGriška iegremdē virlopu zupā un sparīgi to apmaisa, lai uzjauktu biezumus..
Avoti: 8. sējums