Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzjoņot
uzjoņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Joņojot uzskriet, uzbraukt.
PiemēriPa trīs pakāpieniem reizē viņš uzjoņoja savā stāvā un atslēdza dzīvokli.
Avoti: 8. sējums