uzjundījums
uzjundījums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → uzjundīt.
PiemēriKāpēc viņa tagad neatlaidīgāk nekā agrāk tiecas pēc mūzikas, ko viņa tajā meklē - uzjundījumu vai nomierinājumu?
Avoti: 8. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis