ārdīt
ārdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
PiemēriĀrdīt vecus svārkus.
- Ārdīt vecus svārkus.
- Ārdīt piedurkni.
1.1.Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
PiemēriĀrdīt vīli.
- Ārdīt vīli.
2.Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
PiemēriĀrdīt cimdu.
- Ārdīt cimdu.
- Ārdīt zeķi.
- Ārdīt tamborētu jaku.
- Ārdīt pa vienam diegam.
- Kas ņēma tev zīdautu? Kas ārdīja audumu?
3.Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
PiemēriArī Mikiņam te [pļavā] pilnas rokas darba. Jāārda ar grābekļa kātu siena vāli, lai labāk žūst.
- Arī Mikiņam te [pļavā] pilnas rokas darba. Jāārda ar grābekļa kātu siena vāli, lai labāk žūst.
- ..puiši dzina sienu laukā, ārdīdami svieda augstu gaisā un vēl izdauzīja dakšu kātiem..
- Papuvē astoņpadsmit sievas ārda mēslus, tos vienlīdzīgi pārkratot ar divzaru dakšām.
4.Jaukt nost. Pārvērst drupās, gruvešos.
PiemēriĀrdīt krāsni.
- Ārdīt krāsni.
- Ārdīt veco malkas šķūni.
- ..rit Druviņu liks ārā no mājām un ārdīs zemē viņa ēkas.
- Visur kaut ko jauc, ārda, labo... Pat vecajam trotuāram neliek miera!
- ..bandīti pārvērtās par briesmīgiem zvēriem, kas slepkavoja, postīja, laupīja.. un ārdīja.
4.1.Par šāviņiem, spridzināmajām vielām u. tml.
PiemēriGaisā iekaucās šrapneļi. Sādžas labo galu sāka ārdīt vācu artilērija.
- Gaisā iekaucās šrapneļi. Sādžas labo galu sāka ārdīt vācu artilērija.
- Tūkstošiem bumbu ārdīja to vietu, kur glūnēja vācu dzoti..
4.2.Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
PiemēriLedus masas, virzoties uz priekšu, ārda un padziļina savu gultni, nobrāžot, sasmalcinot un saberžot viscietākos iežus.
- Ledus masas, virzoties uz priekšu, ārda un padziļina savu gultni, nobrāžot, sasmalcinot un saberžot viscietākos iežus.
- ..atbrīvotais ūdens zilodams un trīsēdams grauza sniega blāķus, grauza un ārdīja.
- Cilvēki traucās no visām pusēm uz Velveru mājiņu. Uguns jau ārdīja jumtu un plosījās priekšnama durvīs.
- pārn. Jau otru dienu jūru ārdīja vētra..
- pārn. ..Pērkons un zibens Debešus ārda.
5.Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
PiemēriĀrdīt veselību.
- Ārdīt veselību.
- Smalkie stikla putekļi ārdīja plaušas, stipri saīsināja slīpētāja mūžu.
6.Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
PiemēriĀrdīt imperiālisma balstus.
- Ārdīt imperiālisma balstus.
- Ārdīt ģimenes dzīvi.
- Ārdīt laimi.
- ..reliģija un nabadzība [buržuāziskajā Latvijā] kā vislielākais latgaliešu lāsts nomāca jebkuru brīvāku domu, ārdīja cilvēku dzīves.
Avoti: 1. sējums