ārdīt
ārdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
PiemēriĀrdīt vecus svārkus.
1.1.Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
PiemēriĀrdīt vīli.
2.Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
PiemēriĀrdīt cimdu.
3.Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
PiemēriArī Mikiņam te [pļavā] pilnas rokas darba. Jāārda ar grābekļa kātu siena vāli, lai labāk žūst.
4.Jaukt nost. Pārvērst drupās, gruvešos.
PiemēriĀrdīt krāsni.
4.1.Par šāviņiem, spridzināmajām vielām u. tml.
PiemēriGaisā iekaucās šrapneļi. Sādžas labo galu sāka ārdīt vācu artilērija.
4.2.Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
PiemēriLedus masas, virzoties uz priekšu, ārda un padziļina savu gultni, nobrāžot, sasmalcinot un saberžot viscietākos iežus.
5.Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
PiemēriĀrdīt veselību.
6.Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
PiemēriĀrdīt imperiālisma balstus.
Avoti: 1. sējums