ārdīties
ārdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
3.Nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
PiemēriSmiltis [no puķu poda] izbirušas pa grīdu. Visas malas piemētātas ar sagraizīto spēļu kāršu atliekām. „ «Fu tu, kā pie jums izskatās!» Dāvis saviebās. «Ko tad tu, knēveli, te esi ārdījies?»
3.1.Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus Rāties. Lamāties.
PiemēriPalīdze.. dabūja trūkties... Karsta ūdens nebija, vates par maz, lignīna tāpat... Viņa [zobārste] ārdījās, nevērodama, ka.. sejas āda raucas nejaukās grimasēs ...
3.2.Plosīties, arī trakot (par dzīvniekiem).
PiemēriZivs gluži kā nelabais ārdās, Un tomēr tas nelīdz nekā, Pēc brīža līnis jau spārdās Vakar pirktajā tīkliņā.
4.parasti 3. pers. Iedarboties postoši (par parādībām dabā) Plosīties.
Piemēri..ir vētra. Jūra puto un ārdās.
Avoti: 1. sējums