Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ārdēt
ārdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.novec. Rūdīt (metālu).
Piemēri..seja kļuva tumša kā ārdēts kapars.
2.poēt. Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
PiemēriPar savām jūtām cilvēks ir stiprāks, par bailēm, bēdām un izmisumu, pārdzīvojumi tikai ārdē viņu kā karsta liesma, un no tās viņš iznāk norūdīts un tīrs.
Avoti: 1. sējums