Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ārdēt
ārdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.novec. Rūdīt (metālu).
Piemēri..seja kļuva tumša kā ārdēts kapars.
  • ..seja kļuva tumša kā ārdēts kapars.
  • Liesmu negaisos ārdēts, Pelēkais akmens sasprāgst tūkstoš šķembās.
2.poēt. Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
PiemēriPar savām jūtām cilvēks ir stiprāks, par bailēm, bēdām un izmisumu, pārdzīvojumi tikai ārdē viņu kā karsta liesma, un no tās viņš iznāk norūdīts un tīrs.
  • Par savām jūtām cilvēks ir stiprāks, par bailēm, bēdām un izmisumu, pārdzīvojumi tikai ārdē viņu kā karsta liesma, un no tās viņš iznāk norūdīts un tīrs.
  • Tauta, kas ārdēta postā un briesmās, Nākotnē raugās un droši tai tic..
  • Sastrādātās, vētrās un sāļajos ūdeņos ārdētās rokas gausi sniedzas pēc maizes klaipa..
Avoti: 1. sējums