arbitrs
arbitrs -a, v.
arbitre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.jur. Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko iecel valsts likumā paredzētajā kārtībā.
PiemēriValsts arbitrs
- Valsts arbitrs
- Galvenais arbitrs
- Iecelt arbitru.
1.1.Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
PiemēriValsts arbitrs
- Valsts arbitrs
2.Tiesnesis sporta sacensībās.
PiemēriBoksa sacensību arbitrs
- Boksa sacensību arbitrs
- Šaha turnīra arbitrs
- Par cīkstoņu darbību lemj trīs sānu tiesneši, bet, ja rodas domstarpības, tad galīgo lēmumu pieņem, piedaloties arī arbitram un galvenajam tiesnesim.
Avoti: 1. sējums