Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
arestants
arestants -a, v.
arestante -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
Arestētais.
PiemēriJa kāds nozog zirgu, nodedzina kādu māju, nosit cilvēku, tad tādu saņem ciet, sasien un ieliek cietumā. Tas tad ir arestants.
Avoti: 1. sējums