Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
arestants
arestants -a, v.
arestante -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
Arestētais.
PiemēriJa kāds nozog zirgu, nodedzina kādu māju, nosit cilvēku, tad tādu saņem ciet, sasien un ieliek cietumā. Tas tad ir arestants.
  • Ja kāds nozog zirgu, nodedzina kādu māju, nosit cilvēku, tad tādu saņem ciet, sasien un ieliek cietumā. Tas tad ir arestants.
  • Vairākas reizes mēnesī no Rostovas cietuma pa ielas dziļajiem putekļiem.. dzina važās iekaltus cilvēkus... Pēc važu žvadzēšanas arestantu tuvošanos jau dzirdēja pa gabalu..
  • ..cietumā vakar ievesta jauna arestantu partija..
Avoti: 1. sējums