ārējs
ārējs -ais; s. -a, -ā
ārēji (2, 3) apst.
1.parasti ar not. galotni. Tāds, kas atrodas ārpusē un norobežo (ko) no apkārtējā.
PiemēriĀrējās durvis.
1.1.Tāds, kas aptver (ko) visapkārt no ārpuses.
PiemēriRieksta ārējais apvalks.
1.2.Tāds, kas attiecas uz (kāda priekšmeta, parādības) formu.
PiemēriĒkas ārējais veidojums.
1.3.Tāds, kas atrodas (kam) ārpusē.
PiemēriMājas ārējās kāpnes.
Stabili vārdu savienojumiĀrējais leņķis.
1.4.anat. Tāds (orgāns, tā daļa), kas atrodas ķermeņa vai orgāna ārpusē, ir no ārpuses redzams.
PiemēriĀrējā auss.
Stabili vārdu savienojumiĀrējā asiņošana.
2.Tāds, kas atrodas, pastāv ārpus (kā) un iedarbojas no ārpuses.
PiemēriĀrējā vide.
Stabili vārdu savienojumiĀrējā infekcija.
3.Tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.).
PiemēriĀrēja greznība.
3.1.Tāds, kam nav dziļāka satura. Virspusējs. Formāls, nebūtisks.
PiemēriĀrējs efekts.
3.2.Šķietams (par izturēšanos, psihiskiem stāvokļiem).
PiemēriĀrēja savaldība.
4.Tāds, kas saistīts ar ārvalstīm, attiecas uz tām.
PiemēriĀrējā tirdzniecība.
Avoti: 1. sējums