Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
arestēt
arestēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
PiemēriArestēt noziedznieku.
Avoti: 1. sējums