nobrāzt1
nobrāzt -brāžu, -brāz, -brāž, pag. -brāzu; trans.
1.Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
PiemēriNobrāzt delnas asinīs.
- Nobrāzt delnas asinīs.
- Nobrāzdams kāju stilbus, raušos augšup pa kļavas stumbru..
- Todien, ceļot trali uz klāja, Arnis nelaimīgi paslīdēja un nobrāza elkoni.
- Kad gadījās paklupt, ceļgalus un elkoņus varēja nobrāzt līdz asinīm..
2.Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to). Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko.
PiemēriNobrāzt koka mizu.
- Nobrāzt koka mizu.
- Nobrāzt koferi.
- Nobrāzts krēsls.
- Ledus masas, virzoties uz priekšu, ārda un padziļina savu gultni, nobrāžot, sasmalcinot un saberžot viscietākos iežus.
- ..[krauju] pakāji visgarām apvijis palu nobrāzts, necaurejams kārklu biezoknis..
- Nebija mugurā arī jaunā uzvalka. Tikai rūtains krekls, īsas bikšeles un sandales ar nobrāztiem purngaliem.
Avoti: 5. sējums