nobriedēt
nobriedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas. Nobriedināt.
Piemēri..zeme cenšas.. nobriedēt katru augli..
- ..zeme cenšas.. nobriedēt katru augli..
- ..smagāko vārpu nobriedēt spēj mazā graudā ieliktā bagātība.
- pārn. Pārdzīvojumi nobriedējuši Kristapu tāpat kā karsta atvasaras saule graudus vārpā..
Avoti: 5. sējums