nobriest
nobriest -briestu, -briesti, -briest, pag. -briedu; intrans.
1.parasti 3. pers. Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
Piemēri..kad pienāk rudens, augļi tajā [mežābelē] nobriest sārti.
1.1.Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
PiemēriNobriedis auzu lauks.
1.2.Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
PiemēriZiemeļu piegāzes kokaudzētavai pavisam neder, jo tajās ir visaukstākā un vismitrākā augsne; pavasarī tā ilgi neiesilst, tā ka augi sāk darboties vēlu un nepaspēj pilnīgi nobriest.
2.Sasniegt fiziskās attīstības briedumu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriSen vairs nav mazā ganuzeņķa. Ir nobriedis vīrs. Plecīgs, stiprs.
3.Sasniegt psihes, rakstura, personības, to īpašību augstu attīstības pakāpi (par cilvēku).
PiemēriTikai dziļi idejiski, politiski nobrieduši cilvēki, kas nebaidās nekādu pārbaudījumu un grūtību, spēj godam risināt vēstures izvirzītos uzdevumus.
3.1.Sasniegt gatavības pakāpi (kā veikšanai).
PiemēriNobriest darbam.
3.2.Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
PiemēriNobriest darba prasme.
3.3.Par atziņām, idejām, domām.
PiemēriNobriest doma.
3.4.Par mākslas, zinātnes darbiem.
PiemēriViņa skaņdarbos nobriest kora oriģināldziesma, tautasdziesmu apdares iegūst jaunus ceļus..
4.parasti 3. pers. Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
Piemēri19. gadsimta otrajā pusē šķiru pretrunas nobrieda arī pašā zemniecībā (starp saimniekiem un laukstrādniekiem).
5.parasti 3. pers. Kļūt blīvākam, sacietēt (par maizi).
PiemēriMaize ātri nobrieda.
Avoti: 5. sējums