nobrikšķēt
nobrikšķēt parasti 3. pers., -brikšķ, pag. -brikšķēja
nobrikšēt parasti 3. pers., -brikš, pag. -brikšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi brikšķēt.
Piemēri..kokam pieķērās vairāki roku pāri. Locīja un šūpoja smuidro, ķērpjiem apaugušo stumbru, līdz tas pēkšņi nobrikšķēja un nolūza..
- ..kokam pieķērās vairāki roku pāri. Locīja un šūpoja smuidro, ķērpjiem apaugušo stumbru, līdz tas pēkšņi nobrikšķēja un nolūza..
- ..soli nobrikšķ - visi nosēstas.
- Aiz prieka Arturs sagrāba jaunino strādnieku tā, ka nobrikšķēja kauli..
Avoti: 5. sējums