nobrīnīties
nobrīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu.
PiemēriNobrīnīties par jauno vēsti.
2.Savienojumā «nevarēt nobrīnīties»: nevarēt beigt brīnīties.
PiemēriDesmitgadīgais Ansis nevarēja nobrīnīties vien par milzeni, Rīgas kalēju Gustu..
Avoti: 5. sējums