uztriekties
uztriekties -triecos, -triecies, -triecas, pag. -triecos; refl.
1.Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties3.
PiemēriBrīdi viņi ar dūrēm skāra viens otru... Aizsils uztriecās galdiņam, un pārbagāto pusdienu trauki trokšņaini šķīda.
- Brīdi viņi ar dūrēm skāra viens otru... Aizsils uztriecās galdiņam, un pārbagāto pusdienu trauki trokšņaini šķīda.
1.1.Par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos.
PiemēriVecais Ūdris nepaguva atrauties uz ceļa malu, kad smagais pajūgs uztriecās viņam virsū un ērzeļa pakavi sadragāja seju.
- Vecais Ūdris nepaguva atrauties uz ceļa malu, kad smagais pajūgs uztriecās viņam virsū un ērzeļa pakavi sadragāja seju.
- ..Atlantijas okeānā pie Francijas krastiem kāds angļu kuģis uztriecās klintij un nogrima.
- Velosipēdam pārplīst riepa. Esmu uztriekusies uz akmens šķembas.
2.Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriMotocikls uztriecās kalnā.
- Motocikls uztriecās kalnā.
- Traktors no lauka uztriecas uz ceļa.
2.1.Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
PiemēriRaķete uztriecās gaisā.
- Raķete uztriecās gaisā.
- ..meitene zaudēja līdzsvaru un ievēlās upē. Plunkšķi pat nedzirdēja, tikai baltas un gaišzaļas šļakatas uztriecās gaisa.
Avoti: 8. sējums