izmīdīt
izmīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
PiemēriLopi izmīdījuši auzas.
- Lopi izmīdījuši auzas.
- ..viņa bija salasījusi [riekstus] izmīdītajā, izspārdītajā sūnā pie Egļu salas.
- «..Kaspartēvs necieš, ka zāli izmīda.»
1.1.Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
PiemēriŠodien vairs neatceros, ka dzīvību vilkam, bet kopām savu izmīdīto puķu dārzu.
- Šodien vairs neatceros, ka dzīvību vilkam, bet kopām savu izmīdīto puķu dārzu.
1.2.Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
PiemēriIzmīdīt sniegu.
- Izmīdīt sniegu.
- Izmīdīts pagalms.
1.3.Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu. Mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
PiemēriIzmīdīt klonu.
- Izmīdīt klonu.
- Izmīdīt paklāju.
- Nekrāsotā koka grīda izberzta un izmīdīta,.. skabargaina un pūstoša.
- Viņi iegāja virtuvē, nabadzīgā, nokvēpušā kalpu mājas virtuvē ar izmīdītu māla klonu..
2.Izkult (labību), mīdot ar zirgiem.
PiemēriAr zirgiem agrāk izmīdīja graudus no vārpām.
- Ar zirgiem agrāk izmīdīja graudus no vārpām.
3.Mīdot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
PiemēriIzmīdīt saslaukas pa visu grīdu.
- Izmīdīt saslaukas pa visu grīdu.
Avoti: 3. sējums