izmiekšķēties
izmiekšķēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās, retāk
izmiekšēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās
Refl. → izmiekšķēt1. Mitrumā kļūt mīkstam.
PiemēriMaize ūdenī pavisam izmiekšķējusies.
- Maize ūdenī pavisam izmiekšķējusies.
- ..jumtus noplēsa malkai, bet vecās māla kleķa sienas bez aizsega pāris gados izmiekšķējās, apgāzās un saplaka.
Avoti: 3. sējums