Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmiekšķēt
izmiekšķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, retāk izmiekšēt, -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
PiemēriIzmiekšķēt mālus.
1.1.Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) — parasti par lietu.
PiemēriRudens lietus.. izmiekšķētā zeme izgaroja daudz mitruma, kas cēlās gaisā..
2.parasti 3. pers.; intrans. Izmiekšķēties.
PiemēriTīrums lietū izmiekšķējis.
Avoti: 3. sējums