Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmēzt
izmēzt -mēžu, -mēz, -mēž, pag. -mēzu; trans.
1.Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu).
Piemēri..Liepu dienestmeitas jau skrēja.. izmēzt reiz to piepelējušo, piesmirdušo kaktu.
1.1.Mēžot izvākt, izslaucīt (mēslus, netīrumus).
PiemēriKūts uzbūvēta tā, ka tajā brīvi varētu iebraukt buldozers, kas izmēž mēslus.
1.2.pārn. Atbrīvot (no kā nevēlama). Izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
Piemēri..mūžam teiksim tos, kam roka nedreb, Lai zemi izmēztu no neliešiem.
Avoti: 3. sējums