Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmētāt
izmētāt -āju, -ā, -ā, pag. -ēju; trans.
1.Metot izkliedēt. Nomest vairākās vietās.
PiemēriEs gribēju vēstuli tūlīt saplēst un izmētāt pa visiem četriem vējiem..
1.1.parasti divd. formā: izmētāts. Novietot izklaidus. Izkliedēt (1).
PiemēriUz ielas izgājusi, Aina pusskriešus devās uz slimnīcu. Ak, pilsētas slimnīca, pa māju mājām, korpusu korpusiem izmētāta!
1.2.Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā.
Piemēri..viņa.. sakārtoja pavirši izmētāto grāmatu kaudzīti..
Avoti: 3. sējums