satrūdēt
satrūdēt parasti 3. pers., -trūd, pag. -trūdēja; intrans.
Trūdot sadalīties, sairt. Trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
PiemēriPinkainās doņu galvas reiz satrūdēs un kļūs auglīga zeme, kurā briedīs pilnas ligzdas baltu kartupeļu.
- Pinkainās doņu galvas reiz satrūdēs un kļūs auglīga zeme, kurā briedīs pilnas ligzdas baltu kartupeļu.
- Parasti dārzos nobirušās lapas rudeņos mēdz sadedzināt. Taču to nevajag darīt, jo satrūdējušās lapas ir vērtīgs mēslojums.
- ..pats koka gabals sadrūp, jo tas satrūdējis.
Avoti: 7-1. sējums