rūgt
rūgt parasti 3. pers., rūgst, pag. rūga; intrans.
1.ķīm. Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
PiemēriBērza sula rūgst.
1.1.Soda veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties. Arī skābt.
PiemēriSalasītās ogas jāvāra iespējami drīz, jo uzglabājot tās bojājas un no tām gatavots ievārījums rūgst..
1.2.pārn. Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
PiemēriJa glikozes maiņas laiks ir īss, audzēji rūgst stipri..
2.Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi).
Piemēri..zeme rūgst: starp kukuržņiem, mālu pinkuļiem un atmirušiem sakneņiem pakšina, čāpstina..
3.Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām). Pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko). Briest.
PiemēriCilvēkos rūga neapmierinātība.
3.1.Pakāpeniski veidoties (par domu, atziņu u. tml.).
Piemēri..viņa pārliecība rūga un brieda.
Avoti: 6-2. sējums