rugājs
rugājs -a, v.
1.parasti dsk. Uz lauka palikušās nopļautās labības, parasti rudzu, nenogrieztās daļas.
PiemēriEs cērtu ar spēku resnos rudzu stiebrus.. Minna iet manā rindā kūļus siet. ..viņa aplūko savas rokas, tās ir vienās rētās sadurtas pret cietajiem rugājiem..
2.Lauks pēc labības, parasti rudzu, novākšanas. Arī rudzaine, rudzājs2.
PiemēriAiz rugāja stiepās zaļa ežas svītra. Uz ežas bija samesti no lauka novāktie akmeņi.
3.Pēc skūšanas atauguši samērā īsi bārdas mati.
PiemēriBārdas rugājiem apaugusi seja.
Avoti: 6-2. sējums