Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rugaita
rugaita -as, s.
rugaite -es, dsk. ģen. -šu, s.; apv.
Rudzaine.
PiemēriLinaitē vietām bija tik liela zāle, ka to varēja pļaut sienam; dažus zālainākus vidus izpļāva arī rugaite..
Avoti: 6-2. sējums