Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rudzupuķe
rudzupuķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
PiemēriRudzupuķu vainags.
1.1.ģen.: rudzupuķu, adj. nozīmē. Tāds, kas pēc krāsas ir līdzīgs zilo rudzupuķu ziediem. Koši zils.
PiemēriZeķes adītas no divkārtīgas lauku dzijas. Adījumu uzsāk ar rudzupuķu zilu dziju.
Avoti: 6-2. sējums