saburzīt
saburzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
PiemēriSaburzījis saujā tikko aprakstīto plānā papīra lapu, viņš apstājās pie galda un gaidīja.
- Saburzījis saujā tikko aprakstīto plānā papīra lapu, viņš apstājās pie galda un gaidīja.
- ..Sergejs saburzīja tukšo turziņu un aizsvieda pa roku galam.
- Saburzīju zīmīti un acīm meklēju pelnu trauku.
- sal. Pavīdēja dēls. Pelēks, paģirains, it kā saburzīts.
- pārn. Man paliek zirņu lauks, tāds slāpēs nomocīts, zem kājām zemesceļu putekļainais zīds, un biškrēsliņu krūms, šai tveicē saburzīts..
1.1.Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriJānītis.., ieraudzījis dzeltenu tauriņu lidojam, sāk to tvarstīt. «Ļauj, lai tauriņš lido,» tēvocis saka.. «Un kur tu liksi, kad noķersi? Saburzīsi viņa zeltainos spārniņus, un viņš nomirs.»
- Jānītis.., ieraudzījis dzeltenu tauriņu lidojam, sāk to tvarstīt. «Ļauj, lai tauriņš lido,» tēvocis saka.. «Un kur tu liksi, kad noķersi? Saburzīsi viņa zeltainos spārniņus, un viņš nomirs.»
1.2.Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds.
PiemēriSēžot saburzīt svārkus.
- Sēžot saburzīt svārkus.
- No mājām iznāca pieci vīrieši.. Uzvalki jauni, bet saburzīti, it kā viņi būtu kaut kur gulējuši ar uzvalkiem mugurā.
- Sajauktiem matiem, saburzītām biksēm, spilvenu dūnām klātu melno uzvalku, viņš.. noskrēja pa kāpnēm lejā..
- ..lapas [grāmatai] bija, kaut gan ne gluži nosmērētas, taču mazliet saburzītas, ar drusciņ noliektiem stūriem.
1.3.parasti divd. formā: saburzīts Būt tērptam negludā apģērbā. Būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
PiemēriUz ielas iedūcās automobiļi.., aiznesdami savos klēpjos gurdos un saburzītos kāzu viesus.
- Uz ielas iedūcās automobiļi.., aiznesdami savos klēpjos gurdos un saburzītos kāzu viesus.
- Viņš izskatās saburzīts, vājāks un noguris. Nemazgātā, bārdu apaugusī seja un saceltā šineļa apkakle padara vīru svešu.
Avoti: 7-1. sējums