Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sabužināt
sabužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Bužinot sajaukt (parasti matus).
Piemēri..Anitra paņēma suku un pieglauda vectēva sabužinātos matus.
1.1.Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
PiemēriReizēm vectēvs paķēra mani klēpī un sabužināja.
2.Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
PiemēriSabužināt salmu maisu.
Avoti: 7-1. sējums