Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sacelšanās
sacelšanās ģen. -ās, akuz. -os, mstr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
1.parasti vsk. Darbība → sacelties.
2.Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
PiemēriBruņota sacelšanās.
Avoti: 7-1. sējums