saburzīt
saburzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
PiemēriSaburzījis saujā tikko aprakstīto plānā papīra lapu, viņš apstājās pie galda un gaidīja.
1.1.Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriJānītis.., ieraudzījis dzeltenu tauriņu lidojam, sāk to tvarstīt. «Ļauj, lai tauriņš lido,» tēvocis saka.. «Un kur tu liksi, kad noķersi? Saburzīsi viņa zeltainos spārniņus, un viņš nomirs.»
1.2.Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds.
PiemēriSēžot saburzīt svārkus.
1.3.parasti divd. formā: saburzīts Būt tērptam negludā apģērbā. Būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
PiemēriUz ielas iedūcās automobiļi.., aiznesdami savos klēpjos gurdos un saburzītos kāzu viesus.
Avoti: 7-1. sējums