saburtot
saburtot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Salasīt, izlasīt par zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
Piemēri..agrāk, uzsākot skolas gaitas, bērni tikko mācēja saburtot zilbes..
- ..agrāk, uzsākot skolas gaitas, bērni tikko mācēja saburtot zilbes..
- pārn. Sniega burtus saburtojam, Kurus rūtī vēji sviež, Dzēš un aizvirpina projām.
2.Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt. Izburtot.
PiemēriUn tad viņš iemīlēja kapsētu, vecos, apsūnojušos krustus, uz kuriem mirēju dzimšanas un miršanas gads un dienas tikko saburtojami.
- Un tad viņš iemīlēja kapsētu, vecos, apsūnojušos krustus, uz kuriem mirēju dzimšanas un miršanas gads un dienas tikko saburtojami.
- Beidzot acis pierod pie pustumsas, saburtoju uzrakstu plāksnītes..
- Taču rokraksts ir tik krecelīgs, ka viņš neko nespēj saburtot.
Avoti: 7-1. sējums