aizlaist
aizlaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu
1.trans. Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriGanu meitēns vakar bija aizlaists pie mātes ciemā..
3.trans. Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet. imperf. Laist prom.
PiemēriRaimonds juta, ka nedrīkst tā aizlaist viņu [apvainojušos meiteni], un sāka dzīties pakaļ.
3.1.Savienojumā ar "garām". Pieļaut, ka aizvirzās garām, attālinās.
PiemēriTev [sportistam], teiksim, viens labs draugs pados bumbu, bet tu nenoķersi un aizlaidīsi to garām.
3.2.pārn. Neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.).
PiemēriAizlaist garām izdevību.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist gar degunu.
4.trans. Nolaist (kam priekšā).
PiemēriAizlaist lūku.
4.1.Aizvirzīt (aiz kā).
PiemēriBērni dejo mazajā zālītē; daža rūpīgāka māte jau pasauc savējo nostāk, patausta pieri, aizlaiž roku aiz apkaklītes: vai nav nosvīdis?
5.trans.; pareti Aizmest.
Piemēri..kaujas sācēji [zēni rotaļā] notupās aiz nosvilušās rijas pamata un sāka laist apdegušos sprunguļus uz to pusi, kur.. manīja savus "pretiniekus". Aizlaiduši pirmos šāviņus, uzbrucēji pieplaka pie mūra.
6.trans.; novec. Aizsūtīt (vēstuli).
PiemēriDaudzreiz zaldāts, kuram Zeltiniete.. lūdza, lai nu aizlaižot atkal Jānim kādu grāmatu, ņēmās ar vēstuļu rakstīšanu.
7.trans.; sar. Viegli, bezrūpīgi izdot, iztērēt (naudu, mantu u. tml.). Nodzīvot. Izputināt.
PiemēriAizlaist pēdējo naudu.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist garu ceļu. Aizlaist vējā.
8.trans.; sar. Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī.
PiemēriAizlaist apūdeņošanas sistēmu.
8.1.Pieļaut, ka aizaug (dārzs, pļava).
PiemēriAizlaist dārzu.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist bojā (arī postā).
9.trans. Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu). imperf. Laist ciet.
PiemēriAizlaista govs.
10.intrans.; sar. Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
PiemēriDāvis ar Ādamu ar kumeļiem aizlaiž rikšos, bet mēs ar Baumani jājam prātīgi, apskatīdamies.
Avoti: 1. sējums