Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizlāčot
aizlāčot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.; niev.
Neveiklā, smagā gaitā aiziet. imperf. Lāčot prom.
PiemēriAizlāčot uz istabu.
Avoti: 1. sējums