aizķert
aizķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Satvert, saņemt (aiz gala, malas, stūra).
PiemēriPlostnieks aizķēra baļķi ar ķeksi.
- Plostnieks aizķēra baļķi ar ķeksi.
- Kad tie [slēpotāji] iebrauca meža, Pēteris paskrēja Laimdotai priekšā un, tikko viņa bij zem lielas egles, ar spieķi aizķēra smago zaru. Pāri meitenei nogruva vesela balta kupena.
- Mērkokam tievākajā galā atstājami viens vai divi ap 3 centimetrus gari resnāki zari, lai būtu ar ko aizķert aiz stumbra gala.
2.Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
PiemēriNejauši aizķert.
- Nejauši aizķert.
- Kādu dienu, uz māju steidzoties, grāmatvede ar savu tirgussomu nejauši aizķēra Dzēsijas kāju un pēc tam nobijusies ilgi atvainojās, ka sabojājusi vārīgo kaprona zeķi.
- Zem partizānu kājām viegli dunēja zeme, un brīžiem iekrakšķējās kāds aizķerts un pārlauzts zars.
2.1.sar.; reti Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
Piemēri..vajadzēja pārsēsties citā vilcienā, kas caur Rūru, aizķerot mazu Holandes stūrīti, devās tieši uz Kalē.
- ..vajadzēja pārsēsties citā vilcienā, kas caur Rūru, aizķerot mazu Holandes stūrīti, devās tieši uz Kalē.
2.2.pārn.; sar. Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
PiemēriTicis galā ar teorijas vēsturisko pusi, Sviķis [sporta treneris] dažos vārdos aizķēra arī taktiku.
- Ticis galā ar teorijas vēsturisko pusi, Sviķis [sporta treneris] dažos vārdos aizķēra arī taktiku.
- Aizķert viņš [Jānis] aizķer visu, kas tagad ikkatram pašam prātā. Bet īsas, nepārprotamas atbildes uz degošiem jautājumiem kā Mārtiņa runā tur nav.
3.sar. Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
Piemēri..viņš [jauneklis] izliekas tik jautrs, tik omulīgs, aizķer ar savām asprātībām, vienu, otru..
- ..viņš [jauneklis] izliekas tik jautrs, tik omulīgs, aizķer ar savām asprātībām, vienu, otru..
- Ja viņš [kaimiņš] redz, ka cilvēks nav uz mutes kritis, to viņš sargās aizķert.
- Nepatīkami aizķerta no viesa ātrās atvadīšanās, saimniece iesauca Lieni.
Stabili vārdu savienojumi
- Aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu idioma — Aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
Avoti: 1. sējums