aizķept
aizķept parasti 3. pers., -ķep, pag. -ķepa; intrans.
Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriNotekas caurule sāk aizķept.
- Notekas caurule sāk aizķept.
- Pīpe aizķepusi.
- ..[gāzes] plīts degļus tīra ar suku, aizķepušās degļa daļas - ar adatu.
- ..pusakls skroderis bija nometies kaimiņos: vēra.. garu pavedienu aizķepušā adatas acī, - vēra un nevarēja ievērt.
Avoti: 1. sējums