Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizķept
aizķept parasti 3. pers., -ķep, pag. -ķepa; intrans.
Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriNotekas caurule sāk aizķept.
Avoti: 1. sējums