aizķerties
aizķerties -ķēros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros; refl.
1.Tikt pēkšņi traucētam kustībā. Aizmesties, arī aizkabināties.
PiemēriPēkšņi Franča kāja aizķeras aiz kaut kā.. Viņš klūp, bet nepakrīt..
1.1.pārn. Par vēju, mākoņiem u. tml.
Piemēri..vējš likās pavisam aizķēries salas kārklos,.. un laivas nepavisam nelīgojās.
1.2.pārn. Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) — par skatienu.
PiemēriPār Kaspijas zaļo līdzenumu skrejot, skatiens vēl aizķeras pie divām salām.
2.sar. Tikt kavētam (sākt, turpināt kādu pasākumu). Aizkavēties.
PiemēriJau kopš rudens [direktors] taisījās braukt uz Rīgu,.. bet vienmēr aizķērās. Nodomu allaž aizkavēja kāds neatliekams uzdevums..
2.1.Palikt, saglabāties.
PiemēriPēc ilgākas atkāpšanās ienaidnieks aizķērās starppozīcijās.
2.2.Gadīties kļūmei, likstai. Notikt negadījumam.
Piemēri..cilvēki ir tādi, ka viņi baidās uztraukuma, lai tik viss iet gludi, lai nekur neaizķeras, bet uztraukums nāk, kad ir aizķēries tā, ka nevar vairs ne uz priekšu, ne atpakaļ.
3.Palikt neizteiktam (par vārdiem). Aprauties (par balsi). Aizrauties.
PiemēriBalss aizķērās.
4.Tikt uztvertam, palikt, saglabāties (apziņā, atmiņā u. tml.).
PiemēriKaut kas no teiktā aizķērās un palika klausītāju sirdīs.
Avoti: 1. sējums