aizkvēpt
aizkvēpt parasti 3. pers., -kvēpst, pag. -kvēpa; intrans.
1.Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
PiemēriAizkvēpis logs.
1.1.Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem).
PiemēriLīdz ar gaismu sakas atkal šaušana.. Gaiss aizkvēpis. Debesis tumšas, dūmu pilnas.
1.2.Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
PiemēriSkurstenis aizkvēpis.
Avoti: 1. sējums