aizkusums
aizkusums -a, v.; parasti vsk.
Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
PiemēriPārvarēt aizkusumu.
- Pārvarēt aizkusumu.
- Mirdza [ieskrējusi istabā] apstājas kā saskriets zirgs un pirmajā mirklī aizkusumā nespēj izrunāt ne vārda.
- ..elkoņiem un ceļiem bīdīdama augumu, viņa [snaipere] virzījās uz priekšu.. Aizkusumā viņa it kā pūlējās uzminēt grūtu mīklu: kad tik grūti un gausi esmu staigājusi pa zemi?
Avoti: 1. sējums