aizkustināt

aizkustināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1.Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt. Iekustināt, sakustināt.

PiemēriIncītis sēdēja gultā un reižu reizēm ar ķepiņu aizkustināja pulksteni.

Incītis sēdēja gultā un reižu reizēm ar ķepiņu aizkustināja pulksteni.
pārn. Koku rupjai mizai cauri [saule] Aizkustina dzīvo sulu, Ka tā lēni ieviļņojas, Kūsājot sāk kāpt uz augšu..

1.1.pārn. Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).

Piemēri..māte aizkustināja tādas lietas, kas Dāvim nepatika..

..māte aizkustināja tādas lietas, kas Dāvim nepatika..
"Ak tad uz semināru viņa [māte] negrib vis tevi sūtīt?" skolotājs ieteicās, jo vairākas reizes viņš bija aizkustinājis šo jautājumu..

2.Izraisīt pateicības, prieka jūtas. Saviļņot.

PiemēriAizkustināt līdz asarām.

Aizkustināt līdz asarām.
Aizkustināt sirdi.
"Bet, Oskar, nāc taču pie galda, tu būsi izsalcis un nosalis no ceļa. Es tev ieliešu tēju." [Saka Anita.].. Neaizlutināts un nocietinājies sevī, Oskars tomēr jutās savādi aizkustināts no šīs mazās uzmanības. Kaut kas aizžņaudza kaklu, viņam vajadzēja griezties sāņus,.. lai citi neredzētu mitro spožumu viņa acīs.
..kur dzejnieces nodomu caurstrāvo dziļš pārdzīvojums,.. tur tad arī rodas īsta, dvēseles šūpulī izauklēta poēzija, kas lasītāju spēj dziļi aizkustināt..
..[ārzemju] Jūrnieks apliecināja, ka viņu ļoti aizkustinājusi padomju ārstu uzmanība un sirsnība.

Avoti: 1. sējums