Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizkvēpināt
aizkvēpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
PiemēriAizkvēpināt loga stiklus.
  • Aizkvēpināt loga stiklus.
1.1.Piekūpināt, aizsegt ar kvēpiem, dūmiem.
PiemēriTas, kas lietus periodā pirmo reizi atrastos kalnos, varētu domāt, ka ielejās sakurti simtiem ugunskuru un no tiem ceļas dūmi, lai aizkvēpinātu visu pasauli.
  • Tas, kas lietus periodā pirmo reizi atrastos kalnos, varētu domāt, ka ielejās sakurti simtiem ugunskuru un no tiem ceļas dūmi, lai aizkvēpinātu visu pasauli.
1.2.Būt par cēloni, ka aizkvēpst.
PiemēriSodrēji aizkvēpina dūmvadu.
  • Sodrēji aizkvēpina dūmvadu.
1.3.Ar kvēpināšanu atvairīt.
PiemēriAizkvēpināt bites.
  • Aizkvēpināt bites.
1.4.Iesākt kvēpināt.
PiemēriAizkvēpināt vīraku.
  • Aizkvēpināt vīraku.
Avoti: 1. sējums