tecēt1
tecēt parasti 3. pers., tek, pag. tecēja; intrans.
1.Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi). Arī plūst1.
PiemēriPiens tek slaucenē.
Stabili vārdu savienojumiLāsteka tek (arī pil). Piens un medus tek.
1.1.Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
PiemēriDienas nāca arvien gaišākas un saulainākas. Baltais sniegs vizuļodams žilbināja acis. Pusdienas laikā jau tecēja jumti.
1.2.Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
PiemēriJēcis izvilka roku atkal laukā. No trim izplēstām rētām tecēja tumšas asinis.
1.3.Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
PiemēriBet izsalusi acs.. tecēja, un pēc neilga laika Rozei [sunim] pierē palika tikai riebīgs iedobums.
1.4.pārn. Nepārtraukti līt (par lietu).
PiemēriRudens lietavas, tek dienu un nakti kā no tapas.
1.5.pārn. Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
PiemēriJurka.. ķērās pie lietas. Runātājs nebija, šoreiz gan vārdi tecēja kā svētā avotiņa ūdens pie Dagdas baznīcas.
2.Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi). Plūst (2).
PiemēriUpes tek uz jūru.
2.1.Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
PiemēriStraumes mūžam tek katra pa savu ceļu un beidzot aizplūst katra uz savu pusi.
3.Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst3.
Piemēri..kāda roka smilšu pulksteni apgriež otrādi, un smiltis no augšējā trauka atkal tek apakšējā.
Stabili vārdu savienojumiTek kā smiltis caur pirkstiem.
4.Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) — parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
PiemēriVecas mucas tek.
5.Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
PiemēriLaiks vēl būtu tecējis uz priekšu, un, kas zina, varbūt pienāktu tāds brīdis, kad viņi nejauši satiktos. Taču notika savādāk.
6.Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
PiemēriTe ir pļava, te tek gar mežmalu tas pats ceļš, pa kuru viņa Jurģos atbrauca.
6.1.Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
PiemēriVisi ceļi tecēja pilni ar zirgiem.
7.Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
PiemēriViņa [spolētāja] vienmērīgi staigāja no vienas mašīnas pie otras, uzraudzīja, lai dzija tek stingri, un tā nemanot pienāca pusdienas laiks.
Avoti: 7-2. sējums