tecēt1
tecēt parasti 3. pers., tek, pag. tecēja; intrans.
1.Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi). Arī plūst1.
PiemēriPiens tek slaucenē.
- Piens tek slaucenē.
- Tekošā šķidrumā vai gāzē visas daļiņas kustas, to vieta un ātrums laikā mainās.
- ..mašīnā pa vienu pusi atdalījās ogu plānā āda, samalta gluži sausa, pa otru pusi tecēja tīra, sarkana sula.
- Zelma: To viņi visi man saka - būs labi, būs viegla dzīve, būs centrālā apkure, un ūdens tecēs pa krānu..
- ...tecēja darvas strūkla kā garš, spīdošs pavediens.
- Saules pusē mirdzēdamas sāk tecēt lāstekas, piekrastēs šur tur parādās zemes melnais vaigs..
Stabili vārdu savienojumiLāsteka tek (arī pil). Piens un medus tek.
- Lāsteka tek (arī pil) — Saka par kūstošu lāsteku.
- Piens un medus tek idioma — Saka par lielu labklājību.
1.1.Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
PiemēriDienas nāca arvien gaišākas un saulainākas. Baltais sniegs vizuļodams žilbināja acis. Pusdienas laikā jau tecēja jumti.
- Dienas nāca arvien gaišākas un saulainākas. Baltais sniegs vizuļodams žilbināja acis. Pusdienas laikā jau tecēja jumti.
1.2.Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
PiemēriJēcis izvilka roku atkal laukā. No trim izplēstām rētām tecēja tumšas asinis.
- Jēcis izvilka roku atkal laukā. No trim izplēstām rētām tecēja tumšas asinis.
- Ainis izberzēja acis, bet spīta asaras krājās plakstos un tecēja pār vaigiem, lielas un dzidras kā meitenei.
- «Visu dienu tās cepešu smakas te kož mēlē. Siekalas vien tek.»
- Skābo smaržu, kas ceļas no pakrēšļos pūstošiem gružiem un nobirušām skujām, pārspēj sveķu smarža. Izkusuši tie tek tievām strāvām lejup pa priežu brūnajiem stāviem un piepilda visu mežu ar brīnišķīgu vīraka garojumu, ko saule kvēpina debesīra par godu.
1.3.Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
PiemēriBet izsalusi acs.. tecēja, un pēc neilga laika Rozei [sunim] pierē palika tikai riebīgs iedobums.
- Bet izsalusi acs.. tecēja, un pēc neilga laika Rozei [sunim] pierē palika tikai riebīgs iedobums.
- Nabagi domā, ka revīzija... Kuslākie uz gultām. Citam tek kājas, citam šis, citam tas.
1.4.pārn. Nepārtraukti līt (par lietu).
PiemēriRudens lietavas, tek dienu un nakti kā no tapas.
- Rudens lietavas, tek dienu un nakti kā no tapas.
- Tavu slapju rudeni - kopš Miķeļiem kā sācis līt, tā tek vienā gabalā! Nu jau trešo nedēļu.
1.5.pārn. Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
PiemēriJurka.. ķērās pie lietas. Runātājs nebija, šoreiz gan vārdi tecēja kā svētā avotiņa ūdens pie Dagdas baznīcas.
- Jurka.. ķērās pie lietas. Runātājs nebija, šoreiz gan vārdi tecēja kā svētā avotiņa ūdens pie Dagdas baznīcas.
- ..Struņķis, kam krievu valoda tikpat kā tecēt tecēja, stājās priekšā un viņiem visu izskaidroja...
2.Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi). Plūst (2).
PiemēriUpes tek uz jūru.
- Upes tek uz jūru.
- Dienvidrietumos okeānā ieplūda milzīgā Kongo, bet dienvidaustrumos tecēja Zambezi.
- Pa mazu pļaviņu tecēja alkšņiem apaugusi upīte.
- Sniegs strauji kūst. Jau strautiņš tek un čalo..
2.1.Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
PiemēriStraumes mūžam tek katra pa savu ceļu un beidzot aizplūst katra uz savu pusi.
- Straumes mūžam tek katra pa savu ceļu un beidzot aizplūst katra uz savu pusi.
- Kur tecēs ūdens, kad aizsprostos upītes gultai?
- ..strauta ūdeņi tagad tek pa tikko izveidotu šūnakmeņiem [sūnainiem akmeņiem] klātu gultni..
3.Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst3.
Piemēri..kāda roka smilšu pulksteni apgriež otrādi, un smiltis no augšējā trauka atkal tek apakšējā.
- ..kāda roka smilšu pulksteni apgriež otrādi, un smiltis no augšējā trauka atkal tek apakšējā.
- Aiz krekla apkakles visu laiku tek vēsas smiltis, pielīp miesai un sīvi grauž.
- Tā, kā tekošā smiltī nozūd ūdens pile, tā nozūd nelgas ausīm prātīgs vārds.
Stabili vārdu savienojumiTek kā smiltis caur pirkstiem.
- Tek kā smiltis caur pirkstiem idioma — Saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
4.Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) – parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
PiemēriVecas mucas tek.
- Vecas mucas tek.
- Saplīsusi caurule tek.
- Koka spaiņi bija sadiluši, šķirbiņas un caurumiņi aizbāzelēti [aizbāzti] ar lupatiņām, bet spaiņi tik un tā tecēja.
- ..būda laida lietu cauri arvien vairāk, līdz beidzot jumts tecēja kā siets.
5.Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
PiemēriLaiks vēl būtu tecējis uz priekšu, un, kas zina, varbūt pienāktu tāds brīdis, kad viņi nejauši satiktos. Taču notika savādāk.
- Laiks vēl būtu tecējis uz priekšu, un, kas zina, varbūt pienāktu tāds brīdis, kad viņi nejauši satiktos. Taču notika savādāk.
- ..dzīve.. turpināja rāmi tecēt starp diviem nemainīgiem krastiem: ministrija ar ierastajiem darba biedriem un māja ar vēl vairāk ierasto ģimeni.
- Lasītājs lai man neņem ļaunā, ka, stāstīdams par Andra tēvu, stāstu līdz arī par sevi. Tas notiek tādēļ, ka mūsu abēju mūžs tek kādu laiciņu kopā zem viena jumta, vienam zem otra acīm.
6.Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
PiemēriTe ir pļava, te tek gar mežmalu tas pats ceļš, pa kuru viņa Jurģos atbrauca.
- Te ir pļava, te tek gar mežmalu tas pats ceļš, pa kuru viņa Jurģos atbrauca.
- Rīga!.. Simti ceļi tevī satek, Simti prom no tevis tek.
6.1.Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
PiemēriVisi ceļi tecēja pilni ar zirgiem.
- Visi ceļi tecēja pilni ar zirgiem.
- Visi ceļi tecēja kā upes ar tirdziniekiem gan braukšus, gan jāšus..
7.Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
PiemēriViņa [spolētāja] vienmērīgi staigāja no vienas mašīnas pie otras, uzraudzīja, lai dzija tek stingri, un tā nemanot pienāca pusdienas laiks.
- Viņa [spolētāja] vienmērīgi staigāja no vienas mašīnas pie otras, uzraudzīja, lai dzija tek stingri, un tā nemanot pienāca pusdienas laiks.
- ..bija jāspolē dzija un, lai tā vieglāk tecētu pa mašīnas adatām, spolējot jātecina gar parafīna gabaliņu.
- ..pavediens tecēšot uz spolītēm gluds jo gluds.
Avoti: 7-2. sējums