Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tecinātājs
tecinātājs -a, v.
tecinātāja -as, s.
1.Darītājs → tecināt [1].
2.v. Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
PiemēriLūk, sulas tecinātājs. Ābolu pārstrādes procesā, pašu ļaužu samontēts, tas ienācis šajā sezonā, un sulas tagad iznāk daudz vairāk.
Avoti: 7-2. sējums