Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tecējiens
tecējiens -a, v.
Vienreizēja, paveikta darbība → tecēt2.
PiemēriVilciens pienāca taisni deviņos, līdz stacijai bērim stundas tecējiens..
Avoti: 7-2. sējums