tecināt1
tecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (1).
PiemēriTecināt alu krūzē.
- Tecināt alu krūzē.
- Tecināt sveķus.
- Firmas pārstāvis rotaļīgi tecina glāzītēs atdzesētu viskiju.
- ..virsnieks stāvēja iesānis pie galda, tecināja no māla krūzes glāzē bālgani dzeltenīgu šķidrumu un likās pilnīgi aizņemts.
- ..vectēvs vienu pēc otras ņēma ārā pierietējušās kāres un tecināja siltumā mucā medu, kas no šūnām lija ārā tievām strūkliņām.
- Kļavām īpaši salda sula, tikai sirds to neatļauj tecināt - nav daudz mums šo skaisto koku.
2.Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
PiemēriTecināt alu.
- Tecināt alu.
- Tecināt spirtu.
- Tecināt taukus.
- Un man mīle vien tagad prātā. Neesmu vēl redzējis, kā dedzina ogles un tecina darvu.
- Oskaru pieķēra neglītā lietā un atlaida no darba. Viņš pagrabā tecināja kandžu..
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (3).
PiemēriTecināt graudus maisos.
- Tecināt graudus maisos.
4.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (7).
PiemēriTā sieva kaulainiem pirkstiem tecina pakulu pavedienu uz ratiņa spoles..
- Tā sieva kaulainiem pirkstiem tecina pakulu pavedienu uz ratiņa spoles..
- Pēc mācību stundām viss internāts tajās dienās atgādina iepriekšējā gadsimta lauku saimes istabu, kur ļaudis vērpj un ada. Šajā pasākumā tiek iekļauti pat zēni, kas arī iemācās tecināt smalkus un gludus pavedienus.
Avoti: 7-2. sējums