Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
teciņiem
teciņiem apst.
Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet). Teciņus.
PiemēriLīzbeti kaut kas it kā skubināja atpakaļ istabā. Viņa aizsteidzās gandrīz teciņiem un tūliņ aiz sliekšņa manīja ko svešādu.
Avoti: 7-2. sējums