Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
teciņiem
teciņiem apst.
Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet). Teciņus.
PiemēriLīzbeti kaut kas it kā skubināja atpakaļ istabā. Viņa aizsteidzās gandrīz teciņiem un tūliņ aiz sliekšņa manīja ko svešādu.
Avoti: 7-2. sējums