Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
teciņus
teciņus apst.
Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet). Teciņiem.
PiemēriNoklaudzēja vārtiņi, un vasarnīcas pagalmā steidzīgi ienāca sieviete. Neskatoties ne pa labi, ne kreisi, tā teciņus iemetās pa vaļējām durvīm vasarnīcā.
Avoti: 7-2. sējums