Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tecināt3
tecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (parasti dzīvnieks) skrien veikli, ātri, viegla gaitā, parasti sīkiem soļiem.
PiemēriPircējs tecina zirgu, izmēģinādams, vai tas vesels uz kājām.
1.1.pārn. Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu.
Piemēri«Tu spēji stundām ilgi tecināt spalvu un tajā pašā laikā izdomāt svešā valodā gludus vārdus, ko atstāt uz papīra un saņemt par to zeltu..»
Avoti: 7-2. sējums